Zelts ir dārgmetāls, kuru jau tūkstošiem gadu apvij dažādi stāsti un noslēpumi. Ir daudz labi zināmu faktu par šo dārgmetālu, bet daudzi joprojām nezina visus zelta noslēpumus.
Zelts ir nācis no kosmosa. Praktiski visu zeltu uz Zemes “atnesa” meteorīti. Kāds dabas žurnāls ir publicējis zinātnisku pierādījumu, kas šo faktu apstiprina. Kad mūsu planēta vēl tikai veidojās, dzelzs iegrima tās centrā, radot planētas kodolu. Jādomā, ka arī dārgmetāliem vajadzēja nogrimt planētas kūsājošajā centrā, tomēr Zemes mantijā ir aptuveni tūkstoš reižu vairāk zelta, nekā tam vajadzētu būt, ja šis pieņēmums ir pareizs. To var izskaidrot ar meteoru lietu. Pirms apmēram 3,9 miljardiem gadu tieši meteori zeltu atnesa uz Zemi. Ilgu laiku šī dārgmetāla izcelsme bija viens no zelta noslēpumiem.
Zelta noslēpumi
The Sun. The Latin name for gold is aurum. This name is used in the periodic table of elements. Therefore, the chemical symbol for gold is Au. The word came into English and similar languages from the Proto-Germanic word “gulþą”. The Old English word “gelou” means yellow. The Croatian name for gold, zlato, comes from Proto-Slavic word “zolto”.
Dižciltīgas īpašības. Zelts kūst pie 1064,42 °C. Tāpēc zelta kausēšanas krāšņu temperatūra pārsniedz 1100 °C. Parasti tā ir ap 1200 °C. Daudzas no zelta īpašībām tiek uzskatītas par dižciltīgām. Tas vada karstumu un elektrību. Tas ir viegli kaļams un veidojams. Un tas nekad nerūsē.
Zelts kā ieguldījums
Drošs ieguldījums. Zelts tiek uzskatīts par vienu no drošākajiem ieguldījumiem. Ekonomisko krīžu laikā tā vērtība tikai aug. Vēstures gaitā ir izrādījies, ka zelts ir uzticams vērtības glabātājs. Pirmo pilnībā no zelta izgatavoto monētu izkala karalis Krēzs pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Kopš tiem laikiem zelts ir ekonomikas pamats. Pēc atteikšanās no “zelta standarta”, zelta izmantošana aizsardzībai no inflācijas ieguva vēl lielāku nozīmi. Pēdējos 100 gados inflācijas dēļ dolārs ir zaudējis vairāk nekā 99 procentus savas tālaika vērtības. Tomēr zelta vērtība ir palikusi nemainīga.
Zelta dukāti. Eiropā un it īpaši Vidusjūras reģionā populārākā zelta monēta bija dukāts. Pirmā valsts, kura ieviesa šī veida monētu, bija Venēcija, un tas notika 13. gadsimtā. “Dukāts” itāļu valodā nozīmē “hercogs”. Tas bija Venēcijas Republikas valdnieka titula nosaukums. Tomēr mūsdienās vārds “dukāts” ir sinonīms noteikta veida zelta monētai. Tā ir Austrijas naudas kaltuvē kalta monēta, uz kuras ir Franča Jozefa attēls.