Kāpēc zelts ir dārgs? 2020. gada augustā zelta cena sasniedza rekordaugstu līmeni. Unce zelta bija vairāk nekā 2000 ASV dolārus vērta. Šis dārgmetāls ir atzīts un pat mīlēts kopš laika gala. Bet vēl nekad agrāk zelts nav bijis tik vērtīgs… Ir gluži dabiski vaicāt — kāpēc? Kas ir tas īpašais, kas zeltu padara par tik nozīmīgu globālās ekonomikas daļu?
Zelts nav retākais metāls pasaulē. Tas pat ne tuvu nav dārgākais metāls pasaulē. Tas nav rūpniecībā un tehnoloģijās visvairāk izmantotais metāls. Kāds ir tā noslēpums? Īsā atbilde ir: zelts ir vērtīgs tāpēc, ka cilvēki ir savstarpēji vienojušies, ka zelts ir vērtīgs. Tas pats ir sakāms par papīra naudu. Tās vērtība ir atkarīga no sociālas vienošanās, kas paredz, ka naudai ir vērtība. Tādējādi visi zina, ka līdzekļus, ko viņi saņem kā maksājumu, var apmainīt, piemēram, pret automašīnu vai pārtiku veikalā. Veikala īpašnieks pēc tam šo pašu naudu izmantos, lai piepildītu veikala plauktus un samaksātu saviem darbiniekiem. Un šis aplis turpinās tik ilgi, cik ilgi tiek uzturēta ideja, ka naudai ir vērtība. Ja visi veikalu īpašnieki pārtrauktu domāt, ka naudai ir kāda jēga, ja viņi nolemtu kā samaksu pieņemt tikai zelta gabalus vai bitkoinus, krāsainie papīrīši mūsu makā acumirklī kļūtu bezvērtīgi.
Kāpēc zelts ir dārgs?
Zelts tiek uzskatīts par vienu no vecākajiem naudas piemēriem vēsturē. Šī ilgā tradīcijā arī ir viens no iemesliem, kāpēc zelts arī mūsdienās tiek uzskatīts par ļoti vērtīgu. Kopš pašām pirmajām civilizācijām šis metāls ir bijis ļoti meklēts un augstu vērtēts. To daļēji nosaka tā unikālās īpašības. Dzelzs, svins, varš un alumīnijs laika gaitā korodē. Citiem vārdiem sakot, tie pārvēršas rūsā. Līdz ar to šos metālus nevar izmantot monētu kalšanā, kuru vērtībai ir jābūt nemainīgai. Dārgmetālus laikapstākļi principā neietekmē. Bet tā kā platīns un pallādijs vienmēr ir bijuši ārkārtīgi reti, būtu bijis neiespējami visu plaukstošo ekonomiku balstīt uz šo reto metālu vērtību. Ar zeltu tā nav. Dabā tas ir atrodams pietiekami lielā daudzumā, lai izgatavotu tik daudz monētu, cik tādai agrīnai civilizācijai bija nepieciešams. Un tomēr tas ir arī pietiekami rets, lai šo procesu padarītu sarežģītu un ekskluzīvu.
Papildus naudas kalšanai zelts, pateicoties tā īpašībām, bieži ir izmantots arī kā dekoratīvs metāls. Tā kā tas ir noturīgs pret dažādiem laikapstākļiem un tā kā to var viegli veidot un formēt, zelts bija arī pirmā izvēle rotaslietām un vēlāk pat tika izmantots rūpnieciskos nolūkos.
Zelta “kults” ilgst jau vairāk nekā piecus tūkstošus gadu. Šajā ilgajā laikā zelts ir kļuvis par bagātības un izsmalcinātības simbolu. Un tas ir ieguvis arī vērtības saglabātāja slavu. Ir daudz labi zināmu salīdzinājumu, kuros tiek runāts par zelta un naudas vērtību. Piemēram, kādā šādā salīdzinājumā ir norādīts, ka labi pašūta toga senajā Romā bija vērta tikpat daudz zelta, kas mūsdienās būtu jāmaksā par dizainera šūtu uzvalku. Arī mūsdienās ražots Ford automobilis tiek vērtēts zeltā, aptuveni tāpat kā tika vērtēts pirmais Model T pirms 110 gadiem. Vērtējot ASV dolāros, cena ir pieaugusi vairāk nekā 100 reižu. Citiem vārdiem sakot, inflācijas dēļ dolārs ir zaudējis vairāk nekā 99 procentus savas tālaika vērtības. Tomēr zelta vērtība ir palikusi nemainīga.
Vai zelts kādreiz kļūs vēl dārgāks?
Vēl viena svarīga zelta īpašība ir tā pielietojamības dažādība. Aptuveni 50 procentu no gadā nopirktā zelta ir investīciju zelts. Tas nozīmē, ka zelts tiek pirkts
stieņos un monētās un tirgū tiek uzskatīts par “drošu” izvēli. Otri 50 procenti attiecas uz rotaslietām un rūpniecisko pielietojumu. Tātad, pat ja zelts zaudētu savu popularitāti drošību meklējošo investoru vidū, tas tirgū tomēr būtu pieprasīts.
Un jāatceras vēl viena lieta — zelta monētas vai stieņa cena nekad nevar būt nulle. Akcijas un obligācijas, pat kriptovalūta var kļūt bezvērtīga. Zelts nevar. Tam piemīt ne tikai lietošanas vērtība, jo ir jāmaksā arī par zelta ieguvi. Unces zelta ieguves vērtība ir aptuveni 1000 ASV dolāru. Ja zelta cena nokristos zem šīs vērtības, tā ieguve tiktu apturēta. Kas novestu pie zelta trūkuma tirgū. Bet tas savukārt liktu augt zelta cenai.
Tāda arī ir īsā atbilde uz jautājumu, kāpēc zelts ir tik dārgs. Bet investoriem ir vēl kāds, pat svarīgāks, jautājums: vai tas kādreiz varētu kļūt vēl dārgāks? Banka “
Bank of America” apgalvo, ka var atbildēt uz šo jautājumu. Un atbilde ir — jā. Kā liecina Bank of America prognozes, nākamā gada beigās unce zelta varētu maksāt vairāk nekā 3000 ASV dolāru. Tas ir par 50 procentiem vairāk nekā zelta vērtība šodien. Citiem vārdiem sakot, zeltam ir bagāta pagātne. Un arī spoža nākotne.
